Język liburnijski: Różnice pomiędzy wersjami
Przejdź do nawigacji
Przejdź do wyszukiwania
(Nie pokazano 2 pośrednich wersji utworzonych przez tego samego użytkownika) | |||
Linia 2: | Linia 2: | ||
| kolor = #008080 | | kolor = #008080 | ||
| nazwa = Język liburnijski | | nazwa = Język liburnijski | ||
− | | nazwa własna = | + | | nazwa własna = Naχvā līburīnā |
| alfabet u = | | alfabet u = | ||
| typologia u = Fleksyjny<br/>SVO | | typologia u = Fleksyjny<br/>SVO | ||
Linia 824: | Linia 824: | ||
| | | | ||
| te | | te | ||
+ | |} | ||
+ | |||
+ | = Tekst = | ||
+ | {| class="wikitable" style="text-align:center" | ||
+ | !Owca i konie | ||
+ | !Avis que equās | ||
+ | |- | ||
+ | |Na wzgórzu owca, która nie miała wełny, zobaczyła konie: jeden ciągnął ciężki wóz, drugi dźwigał wielki ładunek, a trzeci wiózł szybko człowieka. Owca rzekła do koni: „Serce mnie boli, widząc, co człowiek nakazuje robić koniom”. Konie odpowiedziały: „Słuchaj, owco, serca nas bolą, kiedy widzimy, jak człowiek, pan, zabiera twoją wełnę na płaszcz dla samego siebie. I owca nie ma wełny”. Usłyszawszy to, owca pobiegła przez równinę. | ||
+ | |Upa arkāi avis, neēbbā valnām, veidi equanda: ainas tindēba rāhas veχam, dusas vēχeba megam hrōχam, que tistras muba vīram uχtē. Avis ag equabas: „Kenō se in krades, veidandē quī vīras lēdet verstus equabas”. Equās rān: „Tluie, ave, kenamas se in kradmas, quai veidamas, quei vīras, daminas, kapēt tuām valnām ad stegam sōmāi sebe. Que avis ne ēbst valnām”. Tlundē tam, avis kers taranda aiquīiam. | ||
|} | |} | ||
[[Kategoria:Użytkownik:Henryk Pruthenia]][[Kategoria:Adnata]] | [[Kategoria:Użytkownik:Henryk Pruthenia]][[Kategoria:Adnata]] |
Aktualna wersja na dzień 22:46, 17 gru 2018
Język liburnijski Naχvā līburīnā | |
---|---|
Typologia: | Fleksyjny SVO |
Faktycznie | |
Utworzenie: | Henryk Pruthenia w 2018 |
W Adnacie | |
Używany w : | brak |
Klasyfikacja: | j. indoeuropejskie
|
Lista conlangów |
Zobacz też słownik tego języka. |
Język liburnijski - język używany w Adnacie.
Dźwięki
Samogłoski
- i iː u uː (i ī u ū)
- ɛ eː oː (e ē ō)
- a aː (a ā)
- ai̯ aːi̯ au̯ aːu̯ (ai āi au āu)
- ɛi̯ eːi̯ (ei ēi)
Spółgłoski
- m n (m n)
- p b t d k ɡ kʷ ɡʷ (p b t d k g qu gu)
- v s χ h (w s χ h)
- r l j (r l i)
Spółgłoska <h> w większości dialektów jest niema, mimo to jest ona etymologicznie konsekwentnie zapisywana.
Akcent
Akcent pada na przedostatnią sylabę; jeżeli jednak przedprzedostatnia sylaba jest ciężka, to jest jest zamknięta lub tworzy ją długa samogłoska, to akcent przenosi się na nią.
Zmiany dźwiękowe
- h₁e, eh₁ > *e, ē
- h₂e, eh₂ > *a, ā
- h₃e, eh₃ > *o ō
- VHC > V̄
- CRHC, CHRC > CaRaC
- CHC > CC
- H > ∅
- ḱ, ǵ, ǵʰ > k, g, gʰ
- gʷ- > w-
- p...kʷ... > *kʷ...kʷ
- CʷC > CC
- bʰ, dʰ, gʰ, gʷʰ > β, ð, ɣ, ɣʷ
- β, ð, ɣ, ɣʷ > f-, f-, h-, w-
- β, ð, ɣ, ɣʷ > b, d, χ, χʷ
- χʷ > χ
- h- > ∅
- f- > h-
- sr > str
- kl, gl > tl, dl
- w > v
- l̥, r̥ > al, ar
- m̥, n̥ > ma, na
- VjV > V̄
- VjV > VhV
- nd, mb > n, m
- -ms-, -ns- > -md-, -nd-
- VNCR > VCR
- ou, ōu > au, āu
- o > a
- ōV > āV
- dt, tt > ss
- kT, gT > sk, sg
- -ps- > -s-
- eu > u
- -l- > r
- ll > l
- -rr- > dr
- CC > C
- dv, tv, sv > d, t, s
- vC- > C
- ĕCC > iCC
Gramatyka
Zaimek
Cas. | I | II | Refl. | ||
---|---|---|---|---|---|
Sg | Pl | Sg | Pl | ||
Nom. | ēom | vei | tū | iūs | |
Gen. | mene | nas | tue | ius | sue |
Dat. | mege | nasnei | tebe | iusnei | sebe |
Acc. | me | ne | te | ie | se |
Abl. | mē | nasnē | tuē | iusnē | suē |
Poss. | menas | nasas | tuas | iusas | suas |
Cas. | Sg. | Pl. | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
m | f | n | m | f | n | |
Nom. | īs | sā | tō ī |
tai | sāi | tā |
Gen. | tasa | āsāis | tasa | tasām | ām | tasām |
Dat. | tasnāi | āsiēi | tasnāi | tabas | ābas | tabas |
Acc. | īm | ām | ī | tanda | īnda | tā |
Abl. | tasā | āsniē | tasā | tiēs | āiēs | tiēs |
Cas. | Sg | Pl | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
m | f | n | m | f | n | |
Nom. | īs | sā | tō ī |
tai | sāi | tā |
Gen. | sa | sāis | sa | sām | ām | sām |
Dat. | snāi | siēi | snāi | bas | ābas | bas |
Acc. | īm | ām | ī | da | īnda | tā |
Abl. | sā | niē | sā | tiēs | iēs | tiēs |
Rzeczownik
Sg. | ||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Cas. | a | ia | ā | iā | i | u | C | |||||
m | n | m | n | f | f | f | m | n | m | f | n | |
Nom. | as | am | ias | iam | ā | ī īia |
is | us | u | s | ∅ | |
Gen. | ais | ieis | āis | īias | eis | es | s | as | es | |||
Dat. | āi | iēi | āi | īiai | ēi | ei | ei | as | ei | |||
Acc. | am | am | im | iam | ām | īiam | im | um | u | ma | ∅ | |
Abl. | ā | iē | āi | īiai | iē | es | e | e | es | |||
Voc. | e | am | ie | iam | e | ī īia |
e | u | u | ∅ | ||
Pl. | ||||||||||||
Cas. | a | ia | ā | iā | i | u | C | |||||
m | n | m | n | f | f | f | m | n | m | f | n | |
Nom. | ās | ā | iēs | iē | āis | īiais | ēis | ēs | ewā | ēs | ās | ā |
Gen. | ām | iēm | ām | īiam | ēm | ēm | ēm | ām | ām | |||
Dat. | abas | iabas | ābas | īiabas | ibas | umas | mas | mas | mas | |||
Acc. | anda | ā | ianda | iē | ānda | īianda | inda | unda | ewā | mes | mes | ā |
Abl. | abas | iabas | ābas | īiabas | ibas | umas | mas | mas | mas | |||
Voc. | ās | ā | iēs | iē | āis | īiais | ēis | ēs | ewā | ēs | ās | ā |
Rzeczowniki rodzaju żeńskiego na -ī w mianowniku oraz wołaczu mogą też przyjąć formę -īia. Ta forma jest dużo bardziej popularna w języku mówionym. Paradygmaty spółgłoskowe mogą być dodatkowo rozszerzone o różne dodatkowe sufiksy, a w mianowniku przyjmować tez i inne końcówki.
Przymiotnik
Przymiotniki odmieniają się tak jak rzeczowniki.
Przysłówek
Przysłówki odprzymiotnikowe tworzy się za pomocą sufiksu -ē.
Przyimek
- is + ABL - z + GEN
- ad + ACC - dla + GEN, ku + DAT
- ani + ABL, + ACC - przed + INS, + ACC
- in + ABL, + ACC - w + LOC, do + ACC
- upa + ABL, + ACC - na + LOC, + ACC
- supa + ABL, + ACC - pod + INS, + ACC
- dos + ABL - bez + GEN
- taranda + ACC - przez + ACC
Czasownik
Teraźniejszy | ||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Kon. | C | V | Ē | Ā | V | C | ||||||
Prs. | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl |
I | ō | amas | iō | iamas | eō | ēmas | aō | amas | ō | mas | ō | mas |
II | es | ete | ies | iate | ēs | ēte | ās | ate | s | te | s | te |
III | et | an | iet | ian | ēt | ean | āt | en | t | n | st | an |
Imperfekt | ||||||||||||
Prs. | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl |
I | ema | ebame | ma | bame | ēma | ēbame | āma | ābame | ma | bame | ma | bame |
II | ebata | ebate | bata | bate | ēbata | ēbate | ābata | ābate | bata | bate | bata | bate |
III | eba | eban | ba | ban | ēba | ēban | āba | āban | ba | ban | ba | ban |
Perfekt | ||||||||||||
Prs. | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl |
I | am | me | m | me | ām | āme | ām | āme | m | me | m | me |
II | is | ite | s | te | ās | āte | iēs | iēte | ies | iete | is | ite |
III | i | in | n | ā | ān | iē | iēn | ien | in | |||
Przyszły | ||||||||||||
Prs. | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl |
I | sam | seme | sam | seme | sām | sāme | sām | sāme | sam | seme | sam | seme |
II | ses | sete | ses | sete | sēs | sēte | sās | sate | ses | sete | ses | sete |
III | se | san | se | san | sē | esan | sā | sen | se | san | sest | san |
Imiesłów | ||||||||||||
Mod. | Acc. | Pass. | Acc. | Pass. | Acc. | Pass. | Acc. | Pass. | Acc. | Pass. | Acc. | Pass. |
Prs. | andas | amas | iandas | iamas | ēndas | ēmas | āndas | āmas | ndas | mas | andas | amas |
Imp. | ebas | ebamas | bas | bamas | ēbas | ēbamas | ābas | ābamas | bas | bamas | bas | bamas |
Perf. | indas | iōss | ndas | ōss | āndas | aōs | iēndas | iōs | iendas | iōs | indas | iōs |
Fut. | sendas | semas | sendas | semas | sēndas | sēmas | sāndas | sāmas | sendas | semas | sendas | semas |
V. Nam. | etus | estus | tus | stus | ētus | ēstus | ātus | āstus | tus | stus | sus | stus |
Imper. | ||||||||||||
Prs. | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl | Sg | Pl |
II | e | ete | ie | iete | ē | ēte | ā | ate | te | te |
Tekst
Owca i konie | Avis que equās |
---|---|
Na wzgórzu owca, która nie miała wełny, zobaczyła konie: jeden ciągnął ciężki wóz, drugi dźwigał wielki ładunek, a trzeci wiózł szybko człowieka. Owca rzekła do koni: „Serce mnie boli, widząc, co człowiek nakazuje robić koniom”. Konie odpowiedziały: „Słuchaj, owco, serca nas bolą, kiedy widzimy, jak człowiek, pan, zabiera twoją wełnę na płaszcz dla samego siebie. I owca nie ma wełny”. Usłyszawszy to, owca pobiegła przez równinę. | Upa arkāi avis, neēbbā valnām, veidi equanda: ainas tindēba rāhas veχam, dusas vēχeba megam hrōχam, que tistras muba vīram uχtē. Avis ag equabas: „Kenō se in krades, veidandē quī vīras lēdet verstus equabas”. Equās rān: „Tluie, ave, kenamas se in kradmas, quai veidamas, quei vīras, daminas, kapēt tuām valnām ad stegam sōmāi sebe. Que avis ne ēbst valnām”. Tlundē tam, avis kers taranda aiquīiam. |